Satversmes tiesa atzīst Augstskolu likuma normas par neatbilstošām Satversmei

2023.gada 16.maijā, papildināts 28.jūnijā

Satversmes tiesa sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos 2023.gada 16., 17., 18. un 30. maijā izskatīja lietu Nr. 2021-45-01 “Par Augstskolu likuma 56. panta trešās, ceturtās un piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105., 112. un 113. pantam”. Diemžēl Satversmes tiesā jau par tradicionālām kļuvušas “seriāllietas”.

Šī ir kārtējā lieta, kas ierosināta pēc Saeimas deputātu pieteikuma, kuri uzskata, ka ierobežojumi augstskolu, mācībspēku un studentu akadēmiskajai brīvībai izglītības valodas izvēlē neatbilst Satversmes 112. un 113.pantā garantētām pamattiesībām, kā arī tiek pārkāptas privātajām augstskolām Satversmes 105. pantā garantētās tiesības uz komercdarbības brīvību - īstenot licencētās studiju programmas svešvalodās. Satversmes tiesa jau pieņēmusi 2020.gada 11. jūnija spriedumu lietā Nr. 2019-12-01, atzīstot, ka Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa un pārejas noteikumu 49. punkts neatbilst Satversmes 112. un 113.pantam. Tomēr šis Satversmes tiesas spriedums nav bijis šķērslis Saeimai pieņemt ierobežojumus akadēmiskajai brīvībai izglītības valodas izvēlē tādā likuma redakcijā, kas to tām likuma normām, kuras Satversmes tiesa jau atzina par Satversmei neatbilstošām, atšķiras pavisam nedaudz.

Satversmes tiesa 2023.gada 28. jūnija spriedumā secināja, ka apstrīdētās normas ierobežo valsts un privāto augstskolu autonomiju un mācībspēku akadēmisko brīvību, tomēr šis ierobežojums nav noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, jo likumdevējs ir pārkāpis labas likumdošanas principu, nenodrošinot Satversmes tiesas 2020.gada 11. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019‑12‑01 pienācīgu izpildi. Proti, ar šo spriedumu Satversmes tiesa jau atzina par Satversmei neatbilstošām Augstskolu likuma 56. panta normas, norādot, ka likumdevējs nav izvērtējis apstrīdēto normu alternatīvas. Arī pieņemot Augstskolu likuma 56. panta jauno redakciju, likumdevējs šādu izvērtējumu nav veicis. Tāpat likumdevējs nav izvērtējis apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 114. pantam un Vispārējai konvencijai par nacionālo minoritāšu aizsardzību.

Viena no pieteikuma iesniedzēja pārstāvēm Satversmes tiesas lietā ir zvērināta advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva.

Satversmes tiesas spriedums

Satversmes tiesas sēžu videoieraksti ir pieejami Satversmes tiesas Youtube kontā

Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzīst tiesību uz ģimenes dzīvi pārkāpumu lietā E.K. pret Latviju

2023.gada 28.marts, papildināts 13.aprīlī

2023.gada 13.aprīlī Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludināja spriedumu lietā E.K. pret Latviju.

Pieteikuma iesniedzēja nepilngadīgā meita dzīvo pie mātes, bet pieteikuma iesniedzējam Latvijas tiesa ir noteikusi saskarsmes tiesības. Tomēr bērna mātes pretestības dēļ saskarsmes tiesības ilgus gadus nav bijis iespējams realizēt. Latvijas iestādes, jo īpaši bāriņtiesa, ir bezspēcīgas.

Pieteikuma iesniedzējs vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā, norādot uz iejaukšanos viņa un viņa meitas ģimenes dzīvē, ko garantē Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pants. Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina, ka Latvijas iestādes un tiesas nav veikušas visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu saskarsmi un pušu konfliktējošo interešu saskaņošanu. Valsts iestādes un tiesas nespēja veikt šādus pasākumus savlaicīgi, lai īstenotu pieteikuma iesniedzēja saskarsmes tiesības ar viņa meitu, pārvarētu bērna mātes traucējošo attieksmi un samierinātu pušu konfliktējošās intereses. Eiropas Cilvēktiesību tiesa noteica atlīdzību par pamattiesību uz ģimenes dzīvi pārkāpumu EUR 10 000 apmērā.

Pieteikuma iesniedzēju Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietā pārstāv zvērināta advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums 

Satversmes tiesa pieņem spriedumu “augstskolu” lietā

2022.gada 26.novembris, papildināts 2023.gada 10.janvārī un 9.februārī

Satversmes tiesa 2023.gada 3.janvārī un 10.janvārī izskatīja lietu Nr. 2020-33-01 “Par Augstskolu likuma 5. panta pirmās daļas trešā teikuma, 56. panta trešās daļas un pārejas noteikumu 49. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam” tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos. Spriedums tiks pasludināts 2023.gada 9.februārī.

Lieta tika ierosināta pēc divdesmit 13. Saeimas deputātu pieteikuma, kuri uzskata, ka ierobežojumi privāto augstskolu, mācībspēku un studentu akadēmiskajai brīvībai izglītības valodas izvēlē neatbilst Satversmes 112. pantā garantētajām tiesībām uz izglītību, kā arī tiek pārkāptas privātajām augstskolām Satversmes 105. pantā garantētās tiesības uz īpašumu, ierobežojot to komercdarbību - īstenot licencētās studiju programmas svešvalodās, un Satversmes 1. panta tvērumā ietilpstošais tiesiskās paļāvības princips.

Satversmes tiesa lietu sadalīja un 2020.gada 11. jūnijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2019-12-01, atzīstot, ka Augstskolu likuma 56. panta trešo daļa un pārejas noteikumu 49. punkts neatbilst Satversmes 112. un 113. pantam. Savukārt daļā, ciktāl ir vērtējama apstrīdēto normu atbilstība  Satversmes 1. un 105. pantam kontekstā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantu (brīvība veikt uzņēmējdarbību) (lieta Nr. 2020-33-01), Satversmes tiesa pieņēma lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Savienības tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai.

2022.gada 7.septembrī Eiropas Savienības tiesa pieņēma spriedumu lietā C-391/20 Boriss Cilevičs u. c., secinot, ka tāds valsts tiesiskais regulējums, kurš augstskolām uzliek pienākumu studiju programmas īstenot vienīgi šīs dalībvalsts oficiālajā valodā, ir saderīgs ar Eiropas Savienības tiesībām, ja vien šo tiesisko regulējumu attaisno ar nacionālās identitātes aizsardzību saistīti apsvērumi, proti, tas ir nepieciešams leģitīmā mērķa aizsardzībai un ir samērīgs ar to. Eiropas Savienības tiesa atstāja samērīguma vērtējumu Latvijas tiesas ziņā, vienlaikus norādot, ka “dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā bez izņēmumiem tiktu prasīts augstākās izglītības programmas īstenot šīs dalībvalsts valsts valodā, pārsniegtu to, kas ir nepieciešams un samērīgs, lai sasniegtu šā regulējuma mērķi aizsargāt šo valodu un veicināt tās lietojumu”.

Satversmes tiesa 2023.gada 9.februārī pieņēma spriedumu, atzīstot Augstskolu likuma normas, ciktāl tās attiecas uz studiju programmu īstenošanu privātajās augstskolās Eiropas Savienības oficiālajās valodās, par nesamērīgām un neatbilstošām Satversmes 1. pantam (tiesiskās paļāvības principam)un 105.pantam un spēkā neesošām no pieņemšanas brīža, bet ciktāl tās attiecas uz studiju programmu īstenošanu svešvalodās, kas nav Eiropas Savienības oficiālās valodas, - par atbilstošām minētajām Satversmes normām.

Pieteikuma iesniedzēju Satversmes tiesas lietā pārstāv arī zvērināta advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva.

Eiropas Savienības tiesas spriedums

Satversmes tiesas informācija

Satversmes tiesas spriedums