Administratīvā rajona tiesa pieņem spriedumu lietā par pilsonību
2017. gada 9.janvāris, papildināts 2017.gada 13.martā
Administratīvā rajona tiesa ir apmierinājusi pieteicējas T.G. pieteikumu par reģistrāciju Latvijas Republikas pilsonībā. „Padomju laikos” pieteicējas ģimene kā ebreji saņēma izbraukšanas atļaujas un izbrauca no PSRS uz Izraēlu. Pieteicēja ir Latvijas pilsoņu pēcnācēja, viņas vecāki, brālis un māsa ir Latvijas pilsoņi, tomēr pieteicējai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde atteica reģistrāciju Latvijas pilsonībā.
Atbilstoši Pilsonības likuma 8.1 panta pirmajai daļai Latvijas pilsoņu pēcnācēji var reģistrēties Latvijas pilsonībā, ja laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam tie ir atstājuši Latviju, glābdamies no PSRS okupācijas režīma. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes atteica reģistrāciju Latvijas pilsonībā, pamatojoties uz to, ka pieteicēja 1971.gadā, pirms izbraukšanas uz Izraēlu dažus mēnešus dzīvoja Taškentā (Uzbekijā). Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde uzskata, ka pieteicēja nav izceļojusi no Latvijas uz Izraēlu, glābdamās no PSRS okupācijas režīma, bet ir izceļojusi uz Uzbekiju, kur „nepastāvēja PSRS okupācijas režīms”.
Administratīvā rajona tiesa spriedumā atzina, ka pieteicējas dzīvesvietai laikā no 1968. līdz 1971.gadam nav izšķirošas nozīmes. Spriedumā teikts: “Tiesa uzskata, ka iestāde izskatāmajā gadījumā pārlieku formāli vērtējusi tikai pieteicējas izbraukšanas apstākļus, nevis visu situāciju kopumā. Tiesa secina, ka pieteicēja atstājuši Latviju, glābdamies no PSRS okupācijas režīma, un minētā iemesla dēļ līdz 1990.gada 4.maijam nav atgriezusies Latvijā uz pastāvīgu dzīvi. Līdz ar to T.G. atbilst nosacījumiem, lai pieteicēju reģistrētu par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 8.1 panta pirmo daļu."
Pieteikuma iesniedzēju pārstāv „Eiropas tiesību biroja” zvērināta advokāte Dr.iur. Inese Nikuļceva.