Tiesa uzdod Tukuma novada domei izmaksāt pabalstus
2017. gada 1. novembris, papildināts 2019.gada 12.novembrī
2012. un 2013. gadā Tukuma novada dome izmaksāja vienreizēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu vairākām personām 50% apmērā, uzskatot, ka atlikušā pabalsta daļa ir izmaksājama vienīgi pēc valsts līdzfinansējuma saņemšanas. Tā kā valsts līdzfinansējums ilgstoši saņemts netika un pabalsta atlikušo daļu Tukuma novada dome gadiem neizmaksāja, 2015. gadā septiņas personas vērsās administratīvajā tiesā, lūdzot uzdot Tukuma novada domei izmaksāt pabalsta atlikušo daļu.
2016. gada 30.jūnija spriedumā Administratīvā rajona tiesa skaidroja, ka budžeta līdzekļu piešķiršana ir valsts pārvaldes iekšējs jautājums, kas nedrīkst skart privātpersonu tiesības un tiesiskās intereses. Izlemjot jautājumu par pieteicēju tiesībām uz pabalstu, pašvaldība nevar atsaukties uz to, ka tā nav saņēmusi valsts līdzfinansējumu un aizbildināties ar finansējuma trūkumu; pretējā gadījumā pašvaldība pārkāpj tiesiskuma principu. Tiesa uzlika par pienākumu Tukuma novada domei izmaksāt dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta atlikušo daļu un rakstveidā atvainoties pieteicējiem. Spriedumu gan apelācijas kārtībā, gan kasācijas kārtībā pārsūdzēja Tukuma novada dome, tomēr Administratīvā apgabaltiesa 2017. gada 1.novembra spriedumā saturiski pievienojās pirmās instances tiesas izvērtējumam, bet Senāts ar 2019.gada 12.novembra spriedumu atstāja negrozītu apgabaltiesas spriedumu.
Šī lieta ir interesanta arī no juridiskā viedokļa. Proti, līdzīgā lietā Nr.A420264614 Administratīvā rajona tiesa uzskatīja, ka lieta ir skatāma kā pieteikums par administratīvā akta izpildi (lai gan pieteikums bija iesniegts par labvēlīga administratīvā akta izdošanu). Šajā lietā Administratīvā rajona tiesa uzskatīja, ka lieta ir skatāma kā pieteikums par publisko tiesību līguma izpildi, bet apgabaltiesa – ka lieta ir skatāma kā pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Lai gan pieteicējiem galvenais ir pozitīvs iznākums, tomēr tik pretrunīgi administratīvo tiesu viedokļi par lietas juridisko novērtējumu neļauj prognozēt tiesu rīcību līdzīgās lietās un neveicina pārliecību par tiesu nolēmumu kvalitāti.
Administratīvās rajona tiesas spriedums