Satversmes tiesa pieņem spriedumu “augstskolu” lietā
2022.gada 26.novembris, papildināts 2023.gada 10.janvārī un 9.februārī
Satversmes tiesa 2023.gada 3.janvārī un 10.janvārī izskatīja lietu Nr. 2020-33-01 “Par Augstskolu likuma 5. panta pirmās daļas trešā teikuma, 56. panta trešās daļas un pārejas noteikumu 49. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam” tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos. Spriedums tiks pasludināts 2023.gada 9.februārī.
Lieta tika ierosināta pēc divdesmit 13. Saeimas deputātu pieteikuma, kuri uzskata, ka ierobežojumi privāto augstskolu, mācībspēku un studentu akadēmiskajai brīvībai izglītības valodas izvēlē neatbilst Satversmes 112. pantā garantētajām tiesībām uz izglītību, kā arī tiek pārkāptas privātajām augstskolām Satversmes 105. pantā garantētās tiesības uz īpašumu, ierobežojot to komercdarbību - īstenot licencētās studiju programmas svešvalodās, un Satversmes 1. panta tvērumā ietilpstošais tiesiskās paļāvības princips.
Satversmes tiesa lietu sadalīja un 2020.gada 11. jūnijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2019-12-01, atzīstot, ka Augstskolu likuma 56. panta trešo daļa un pārejas noteikumu 49. punkts neatbilst Satversmes 112. un 113. pantam. Savukārt daļā, ciktāl ir vērtējama apstrīdēto normu atbilstība Satversmes 1. un 105. pantam kontekstā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantu (brīvība veikt uzņēmējdarbību) (lieta Nr. 2020-33-01), Satversmes tiesa pieņēma lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Savienības tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai.
2022.gada 7.septembrī Eiropas Savienības tiesa pieņēma spriedumu lietā C-391/20 Boriss Cilevičs u. c., secinot, ka tāds valsts tiesiskais regulējums, kurš augstskolām uzliek pienākumu studiju programmas īstenot vienīgi šīs dalībvalsts oficiālajā valodā, ir saderīgs ar Eiropas Savienības tiesībām, ja vien šo tiesisko regulējumu attaisno ar nacionālās identitātes aizsardzību saistīti apsvērumi, proti, tas ir nepieciešams leģitīmā mērķa aizsardzībai un ir samērīgs ar to. Eiropas Savienības tiesa atstāja samērīguma vērtējumu Latvijas tiesas ziņā, vienlaikus norādot, ka “dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā bez izņēmumiem tiktu prasīts augstākās izglītības programmas īstenot šīs dalībvalsts valsts valodā, pārsniegtu to, kas ir nepieciešams un samērīgs, lai sasniegtu šā regulējuma mērķi aizsargāt šo valodu un veicināt tās lietojumu”.
Satversmes tiesa 2023.gada 9.februārī pieņēma spriedumu, atzīstot Augstskolu likuma normas, ciktāl tās attiecas uz studiju programmu īstenošanu privātajās augstskolās Eiropas Savienības oficiālajās valodās, par nesamērīgām un neatbilstošām Satversmes 1. pantam (tiesiskās paļāvības principam)un 105.pantam un spēkā neesošām no pieņemšanas brīža, bet ciktāl tās attiecas uz studiju programmu īstenošanu svešvalodās, kas nav Eiropas Savienības oficiālās valodas, - par atbilstošām minētajām Satversmes normām.
Pieteikuma iesniedzēju Satversmes tiesas lietā pārstāv arī zvērināta advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva.