Satversmes tiesa atzīst Augstskolu likuma normas par neatbilstošām Satversmei
2023.gada 16.maijā, papildināts 28.jūnijā
Satversmes tiesa sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos 2023.gada 16., 17., 18. un 30. maijā izskatīja lietu Nr. 2021-45-01 “Par Augstskolu likuma 56. panta trešās, ceturtās un piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105., 112. un 113. pantam”. Diemžēl Satversmes tiesā jau par tradicionālām kļuvušas “seriāllietas”.
Šī ir kārtējā lieta, kas ierosināta pēc Saeimas deputātu pieteikuma, kuri uzskata, ka ierobežojumi augstskolu, mācībspēku un studentu akadēmiskajai brīvībai izglītības valodas izvēlē neatbilst Satversmes 112. un 113.pantā garantētām pamattiesībām, kā arī tiek pārkāptas privātajām augstskolām Satversmes 105. pantā garantētās tiesības uz komercdarbības brīvību - īstenot licencētās studiju programmas svešvalodās. Satversmes tiesa jau pieņēmusi 2020.gada 11. jūnija spriedumu lietā Nr. 2019-12-01, atzīstot, ka Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa un pārejas noteikumu 49. punkts neatbilst Satversmes 112. un 113.pantam. Tomēr šis Satversmes tiesas spriedums nav bijis šķērslis Saeimai pieņemt ierobežojumus akadēmiskajai brīvībai izglītības valodas izvēlē tādā likuma redakcijā, kas to tām likuma normām, kuras Satversmes tiesa jau atzina par Satversmei neatbilstošām, atšķiras pavisam nedaudz.
Satversmes tiesa 2023.gada 28. jūnija spriedumā secināja, ka apstrīdētās normas ierobežo valsts un privāto augstskolu autonomiju un mācībspēku akadēmisko brīvību, tomēr šis ierobežojums nav noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, jo likumdevējs ir pārkāpis labas likumdošanas principu, nenodrošinot Satversmes tiesas 2020.gada 11. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019‑12‑01 pienācīgu izpildi. Proti, ar šo spriedumu Satversmes tiesa jau atzina par Satversmei neatbilstošām Augstskolu likuma 56. panta normas, norādot, ka likumdevējs nav izvērtējis apstrīdēto normu alternatīvas. Arī pieņemot Augstskolu likuma 56. panta jauno redakciju, likumdevējs šādu izvērtējumu nav veicis. Tāpat likumdevējs nav izvērtējis apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 114. pantam un Vispārējai konvencijai par nacionālo minoritāšu aizsardzību.
Viena no pieteikuma iesniedzēja pārstāvēm Satversmes tiesas lietā ir zvērināta advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva.
Satversmes tiesas spriedums
Satversmes tiesas sēžu videoieraksti ir pieejami Satversmes tiesas Youtube kontā